Sākums
Aktuāli notikumi
Par draudzi
Vēsture
Ieceres
Paveiktais
Dievkalpojumi
Informācija
ALFA kurss
Svētdienas skola
Svētdarbības
Aizlūgumi
Ziedojumi
Foto galerija
Noderīgas saites
 Draudzes ziņas
Ja vēlies saņemt ziņas savā epastā, nosūti e-pastu uz ogres.lelb@gmail.com un tavs epasts tiks pievienots jaunumu saņēmējiem. Esam arī šeit:





Mazliet par mūsu draudzes vēsturi

              Pirms pirmā pasaules kara Ogrē nebija pastāvīgas draudzes, bet tā pastāvēja kā filiāle pie Ikšķiles draudzes. 1909. gada janvārī Ikšķiles draudze mācītājs Voldemārs fon Hūns draudzes vārdā ieguva zemes gabalu Ogrē un pasūtīja baznīcas ēkas projektu arhitektam Edgaram Frīdendorfam. 1910. gada 6. Jūnijā iesvētīja Meža kapelu 300 cilvēkiem, ko uzcēla Ogres būvuzņēmējs J.Starks. Kapela kā Ikšķiles draudzes filiāle darbojas tikai vasaras laikā. Dievkalpojumus sezonas laikā noturēja Ikšķiles un Salaspils draudzes mācītājs Ksavers Marnics. 1915. gadā ēka nodega.

            Strauji pieaugot Ogres pilsētas iedzīvotāju skaitam, radās doma Ogrē dibināt savu draudzi. 1927. gadā pēc saimnieciskās dzīves stabilizēšanās Ogres miestā uz bijušās Meža kapelas drupām notika dievkalpojums, kurā izvirzīja jautājumu par baznīcas atjaunošanu. 1927. gadā Latvijas baznīcas virsvalde apstiprināja Ogres draudzi kā patstāvīgu vienību. Tās apkalpes zonā nodeva gan Ogres pilsētu, gan arī apkārtni. Rosīgi sāka darboties baznīcas dāmu komiteja, kas vāca ziedojumus Ogres baznīcas izbūvei.

            1929. gada 1.septembrī lika pamatus jaunceļamai mūra baznīcai. Dievnams iesvētīts 1930. gada augustā, tajā ir 422 sēdvietas, telpa divstāvīga ar torni. Baznīca uzcelta pēc prof. Kundziņa projekta tādā pašā izskatā, kāda tā ir šodien.

            Sākotnējais projekts1929. gadā izstrādāts klasicisma stilā pēc Ikšķiles jaunās baznīcas parauga, bet izbūves laikā – 1930. gadā – projektu mainīja, un baznīcu izbūvēja pēc Piņķu baznīcas parauga, kas celta romāņu stila formās. Altārgleznu “Kristus atnākšana virs zemes” gleznoja mākslinieks Šēnbergs, un tā ir vietējās nozīmes mākslas piemineklis. Baznīcas pirmais mācītājs – Viesturs Šefers.

            Ogres parka villu kolonijas iedzīvotājiem nebija iespējas regulāri piedalīties svētdienas dievkalpojumos( tie notika epizodiski 1893.m 1896. un 1897. gadā), jo to noturēšanai nebija piemērotas vietas. Tādēļ priekšlikumi uzbūvēt nelielu baznīcu vai kapelu bija pašsaprotami un guva iedzīvotāju atsaucību. Šā mērķa īstenošanai Ikšķiles un Salaspils draudze mācītājs Voldemārs fon Hūns draudzes vārdā iegādājās zemes gabalu pretī spēļu laukumam. Projektu kapelai, kas iegājusi vēsturē ar nosaukumu Meža kapela, izstrādāja arhitekts Edgars Frīzendorfs, izvēloties mežiem bagātajam apvidum raksturīgo un viegli pieejamo būvmateriālu – koku. Būdams lielisks būvmākslas speciālists, viņš, izmantojot šķietami masīvo, zemniecisko guļbūves paņēmienu, radīja graciozu, drīzāk Šveices alpu arhitektūrai līdzīgu sakrālās būves paraugu. Celtnei vieglumu piešķīra līdzsvarotas pamatjoma proporcijas un nedaudz hipertrifētais tornis. Celtniecības darbus vadīja Ogres būvuzņēmējs Jānis Starķis.

          Kapelu iesvētīja 1910. gada 6.jūnijā. Neliela, bet mājīga, tā varēja pulcināt 300 dievlūdzēju. Dievkalpojumi notika tikai vasarā, tos noturēja Ikšķiles un Salaspils draudzes mācītājs Ksavers Marnics. Kapelas mūžs bija īss, 1915. gadā tā nodega. Līdz pat 1927. gadam Ogrē baznīcas nebija. Tūlīt pēc Pirmā pasaules kara Ogres dievlūdzējus aprūpēja mācītājs M.Bankis no Daugavgrīvas Baltās baznīcas draudzes, sākumā noturot dievkalpojumus zemnīcās, pēc 1929. gada – tikko pabeigtajā Apvienoto biedru nama zālē.

          1927. gadā ogrēnieši, atguvušies no Pirmā pasaules kara postījumiem, nodibināja Ogres vasarnīcu rajona draudzi (1928. gadā to pārdēvēja par Ogres pilsētas Evaņģēliski luterisko draudzi) un sāka vākt ziedojumus jaunas baznīcas celtniecībai. Īpaši aktīva bija draudzes dāmu komiteja, kas vāca ziedojumus speciāli organizētos sarīkojumos, kā arī izplatot ziedojumu lapas.

 Ogres pilsētas draudzes izveidošanās

          “Vakar par Ogres pilsētas draudzes pastāvīgu mācītāju ievēlēja Viesturu Šeferu. Draudzi nodibināja 1928. gada rudenī, un pirmie draudzes locekļi reģistrēti pagājušajā vasarā. Tagad jau pāri par 300 draudzes locekļu. Karalaikos mazā baznīciņa gāja bojā. Tādēļ jaunā draudze pagājušajā gada rudenī pēc arhitekta H. Kundziņa projekta iesāka celt jaunu dievnamu. Darbi jau tiktālu paveikti, ka nākamā vasarā varēs jaunu baznīcu iesvētīt. Grūti iet ar līdzekļu sagādāšanu baznīcas būvei. Mūra darbi vien izmaksājuši pāri par 20000 Ls, kas savākti gan pabalsta veidā no baznīcas virsvaldes, gan sabiedrības ziedojumiem. Altāra gleznu jaunajai baznīcai dāvina draudzes dāmu komitejas priekšniece inženiera Kēzes kundze. Gleznu pašlaik gatavo mākslinieks Šenbergs ar moto “Kristus atnākšana virs zemes."

         “Jaunākās Ziņas”, 1930. gada 18. februārī.

         1928.gadā jaunās baznīcas projekta pasūtījums nonāca pie arhitekta Haralda Kundziņa, un to nevar uzskatīt par nejaušību. Līdz pat 1933. gada 24. maijam zemes gabals, uz kura atradās jaunuzbūvētais dievnams, oficiāli piederēja Ikšķiles un Salaspils draudzei. Minētajā datumā tika noslēgts dāvināšanas līgums, ar kuru “obroka tiesības uz Rīgas apriņķa Ogres pilsētas vasarnīcu rajonā esošo Rīgas pilsētas obroka zemes gabalu” ieguva Ogres pilsētas Evaņģēliski luteriskā draudze. Ogres baznīcas projektēšanas laiks sakrīt ar Ikšķiles jaunās luterāņu baznīcas projektēšanu. Ikšķiles baznīcas projekta autors ir arhitekts Pauls Kundziņš, vairāk pazīstams un atzīts arhitekts nekā viņa brālis Haralds. Iespējams, ka projektēt Ogres baznīcu vispirms tika aicināts Pauls Kundziņš, bet aizņemtības dēļ viņš šo darbu piedāvāja brālim. Līdz šim nekur nepublicētajā Haralda Kundziņa Ogres baznīcas projektā jaušama spēcīga brāļa Paula arhitektoniskā rokraksta ietekme. Pirmkārt, vieglais, graciozais būvapjoms, kas stipri tuvs Ikšķiles baznīcas proporcijām, kaut arī bez klasiskā kolonnu portika. Otrkārt, Paulam Kundziņam tik raksturīgais augstais, slaidais, it kā īpaši uz augšu pavilktais tornis, kāds ir arī Allažu Luterāņu baznīcai. Pagaidām nav noskaidrots, vai Ogres pilsētas Evaņģēliski luteriskā draudze no Haralda Kundziņa 1929. gada maijā oficiāli apstiprinātā projekta atteicās tikai finansiālu apsvērumu dēļ un cik lielā mērā draudzes izvēli ietekmējusi gaume vai bažas par tik tuvu esošo baznīcu šķietamo līdzību. Īstenoto projektu parakstījis inženieris K. Paegle. Ir zināms, ka H. Kundziņa projektu pārveidojis būvinženieris A. Kēze. Jebkurā gadījumā abi projekti ir ļoti atšķirīgi celtņu būvapjomu ziņā. Tagadējā Ogres Evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1872. gadā Piņķos historisma stilā celtās Sv. Nikolaja baznīcas atdarinājums. Dievnama celtniecībā piedalījās vietējie būvuzņēmēji J. Starķis un A. Dreimanis, darbus vadīja inženieris K. Paegle.

           1930. gadā baznīcas tornī pirmoreiz atskanēja firmas “J.Scwenn” lietais zvans, bet 1940. gadā visu baznīcas telpu piepildīja jauniebūvēto ērģeļu skaņas.

 

 

Materiālu avots:

2002. gadā Ogres pilsētas domes un

 Ogres Vēstures un mākslas muzeja izdevums

“ OGRE rakstu un atmiņu krājums”.


 

Baznīcas vēsture senajās bildēs un atmiņu stāstā.

Uploaded by Ogres Evaģēliski luteriskā baznīca on 2016-06-11.

 Kontakti



Mārtiņš Kalējs

Mācītājs

mob. tālr. 29250181

e-pasts:
martins.kalejs.ogre@
gmail.com


Draudzes priekšnieks

Jānis Draulis

mob. tālr. 26431146

epasts:  draulisjanis@inbox.lv


 

Meklēšana
Copyright © 2006; Created by MB Studija »